Pieredzes stāsts. 25 gadi sociālajā jomā
Man SirdsDarbs aizsākās 2000. gadā, Ziemassvētku laikā. Laikam tāpēc šis laiks man ir tik īpašs arī radot un vadot sociālos projektus Eņģeļa pasts un NSUS Labdarības Biedrība paspārnē.
Tie bija pirmie Ziemassvētki manā mūžā, kad saņēmos darīt ko tādu, ko nekad nebiju darījusi. Saņēmos mērķtiecīgi domāt par tiem, kuriem iet ne tik labi, kā man.
Pēc ilgākiem meklējumiem atradu bērnu namu un sazinājos ar tā vadītāju un devos turp, lai iepriecinātu bērnus šajā Ziemassvētku brīnumu laikā un aizvestu dāvanas. Jā, bija bailes, kā un kas būs!
Tas bija pirmais solis, pirmā ieskatīšanās sociālajā jomā un pirmais labais darbs ceļā un šodienu. Atskatoties uz paveikto, manī rodas tāda neaprakstāma silta sajūta, ko nevar izteikt vārdiem, bet var tikai sajust ar sirdi – radīts prieks un pārsteigums tik daudziem tūkstošiem sirsniņu – lielu un mazu sirsniņu.
Šajā ceļā bija daudz klupšanas akmeņu, nelabvēļu, daudz vilšanās, daudz vēlēšanās padoties un vairs neko neturpināt, bet tad ieskanās telefons, atnāk e-pasts ar palīdzības lūgumu vai pateicību un labiem vārdiem un atkal dodos ceļā, lai no jauna domātu un radītu brīnumu un pārsteigumu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.
Iespējams, ka kādam liekas, ka tas tāds hobijs vien ir vai brīvā brīža aizraušanās. Jā, tā arī domāju tālajā 2000. gadā, ka tas tā būs, bet nekā, tas viss pārauga par SirdsDarbu ikdienā, visu šo gadu garumā.
Jautāsi, vai tas man patīk? Atbildēšu pat vairāk, tas man rada gandarījumu, prieku, pacilātību. Tas viss ir saaudzis ar mani, kā viens vesels. Nevaru sevi iedomāties bez šī sociālā darba, kas ir ar mani ikdienā. Jā, tas jau ir darbs, jo tajā ieguldu visas savas uzkrātās zināšanas, enerģiju, laiku, prātu un sirdi. Priecājos, ka varu darīt to, kas man patīk un nes gandarījumu. Ne visiem tas ir lemts.
Es vienkārši daru! Es daudz par to nerunāju, vienkārši daru.
Man idejas nerodas tāpat vien. Ja rodas ideja, tad apdomāju to, saprotu savus nākamos soļus, risinājumus un radu. Man patīk radīt. Kādu laiku vēroju, kā strādā katrs no radītajiem projektiem. Ja jūtu, ka kaut kas nestrādā, tad mākslīgi neuzturu. Atzīstu, ka tas nav nostrādājis un veru ciet, lai ir vieta kam jaunam un noderīgam.
Un šogad, jau 12. gadu pēc kārtas, atveras sociālais projekts Ziemassvētku vecīša darbnīca. Esmu gandarīta un lepojos, ka neskatoties uz visu, kas notiek apkārt, šis projekts ir spējis pastāvēt un radīt prieku un pārsteigumu daudziem, gan tiem, kas sarūpē dāvaniņas, gan tiem, kas viņas saņem.
Tāda ir mana misija un es to ar prieku un pateicību pieņemu!
Paldies visiem, kuri piedalās manis radītajos sociālajos projektos, dara to caur sirds siltumu un ar prieku un gandarījumu par paveikto!
Tikai atceries, bez reālas darīšanas, nebūs rezultāta!
